Zīmējumi no ārzemēm I - Līva Kandevica par komunikāciju dizaina studijām Hallē pie Zāles

We start a new blog series called 'Drawings from abroad' to introduce Latvian readers to study opportunities in the field of illustration and comics abroad. For this first issue Līva Kandevica tells about her studies in Halle, Germany. As it is aimed to Latvian readers, the following report is in Latvian, but you still may enjoy the illustrations...

Šonedēļ sākam jaunu ierakstu sēriju - Zīmējumi no ārzemēm. Tajos aicināsim jaunos komiksu, ilustrācijas vai komunikāciju dizaina talantus, kas studē ārpus Latvijas, dalīties savos iespaidos un pieredzē par studiju saturu, procesu, un to, kas pašiem šķiet svarīgs. Pirmos zīmējumus sūta Līva Kandevica, kas pēc pirmā komunikāciju dizaina studiju gada Hallē pie Zāles, Vācijā, vasaras brīvlaiku pavada Latvijā un palīdz arī kuš! ofisa ikdienas darbos.

Kopumā Vācijā dzīvoju gandrīz divus gadus, taču pagājušā gada oktobrī no Berlīnes pārcēlos uz Vācijas apmēriem salīdzinoši nelielu pilsētu Halle (232 963 iedzīvotāji), kas atrodas pie Zāles upes, lai tur studētu augstskolā Burg Giebichenstein Kunsthoschule Halle. 

Dizaina filiāle, kurā studēju Komunikāciju dizainu, atrodas tieši pie upes Zāle, kuru ir iecienījušas liels daudzums nūtriju. Manis izvēlētā studiju programma Komunikāciju dizains sevī ietver galvenokārt tādus studiju virzienus kā tipografika, fotogrāfija un ilustrācija.

Lai šajā augstskolā iegūtu Bakalaura grādu, kopumā ir jāmācās četrus gadus. Parasti Vācijā šī studiju virziena apgūšana ir nepieciešami tikai trīs gadi, taču augstskolā Burg Giebichenstein Kunsthoschule Halle pirmajā gadā tiek apgūti „pamati”, kas sevī ietver māla objektu, kukaiņu, vēdekļu u.c. objektu izgatavošanu. Paralēli tam tiek īstenoti arī projekti, kas attiecas konkrēti uz manu studiju virzienu. Ar šo īpatnējo studiju sistēmu mana augstskola ļoti lepojas. Šis gads, ko es uztveru kā amatniecības „pamatu” apgūšanu, daļēji ir nepieciešams tā iemesla dēļ, lai mēs apgūtu to, kā augstskolas darbnīcās rīkoties ar iekārtām. Tomēr tas, ka šogad viena studente, strādājot darbnīcā, mazliet apzāģēja sev pirkstus, mani īsti neiedrošina iekārtām tuvoties.

Ikdiena Hallē nav no aizraujošākajām, jo, kā jau minēju, pilsēta ir salīdzinoši maza. Viens no interesantākajiem notikumiem, kas vairāku mēnešu laikā bija noticis, bija plūdi, kuri bija pārsteiguši visu Eiropu. Tā kā augstskola atrodas pavisam netālu no upes, tā pamanījās applūst. Tas, protams, nekādā ziņā nebija pozitīvi, jo tika nodarīti ievērojami kaitējumi. Tika arī atklāts, ka tetanusa (stingumkrampju) infekcija esot izplatījusies plūdu skartajās vietās. Esot divus gadus Vācijā, beidzot bija sajūta kā seriālā “Medikopters”. 

Jau pēc nedēļas viss bija pa vecam – bija manāma tikai īpatnēja smaka un dubļi uz kokiem.

Ja kādam ir vēlme studēt mākslu vai dizainu kādā no Vācijas augstskolām, varu īsi pastāstīt, kas ir sagidāms. Būtībā ir jāgatavojas veselai procedūrai, kurai „jāiet cauri”. Pirmkārt jau ir nepieciešams kvalitatīvs portfolio un vācu valodas zināšanas. Portfolio ir jāiesniedz iepriekšzināmos datumos (parasti šie datumi ir februārī/martā). Kad tas izdarīts, jau tajā pašā vai nākamajā dienā tiek uzzināti rezultāti par to, vai esi iekļuvis nākamajā kārtā. Nākamais posms ir iestājpārbaudījumi. Piemēram, konkrētajā augstskolā Burg Giebichenstein astoņu stundu garumā (varbūt arī mazliet mazāk) bija jāpilda dažādi uzdevumi. Pats pēdējais posms, lai iekļūtu augstolā, ir intervija ar pasniedzējiem, kuri var uzdot ar visdažādākajiem tematiem saistītus jautājumus – sākot ar politiku un beidzot ar hobijiem. Apmēram pēc mēneša arī ir zināmi gala rezultāti, un, ja tev ir paveicies, oktobrī vari sākt studēt!

Līva Kandevica